2024./2025.m.g. ERASMUS+ pedagogu profesionālā pinveide Venēcijā, Itālijā

Realizētās pedagogu un administrācijas aktivitātes ERASMUS+ KA121 VET projekta Nr. 2024-1-LV01-KA121-VET-000220391 ietvaros.

Profesionālas pilnveides kursos, kurus organizēja European Cultural Academy, no 04.11.2024.- 09.11.2024., Venēcijā, Itālijā piedalījās RMMT pedagogi AGNESE IVANE, AIVA ĀDAMSONE- PEDČENKO, DACE LAIZĀNE, ILZE GRICKUS, SINTIJA JĒKABSONE, ARTŪRS BLUŠS, HARIJS LIEPIŅŠ.

Šajā Erasmus mobilitātē man bija pilnīgi un noteikti pirmā saskarsme ar itāļu kultūru, jo iepriekš neesmu bijusi ne reizi Itālijā. Līdz ar to nācās mazliet integrēties šīs valsts sadzīviskajās ikdienas niansēs.

Apmeklējām sadarbības partnera European Cultural Academy (ECA) organizētos kursus par Venēcijas biennāli, kuru pasniedzējs bija gan mākslinieks, gan pedagogs Alan Rogers, un kurš spēja izvērsti nodot informāciju par dažādiem šī pasākuma kontekstiem. Piemēram, uzzināju par Venēcijas biennāles vēsturiskajiem aspektiem, kas palīdzēja noskaņoties tās apmeklējumam. Minēto mākslas notikumu arī apmeklējām gan ar gidi, gan patstāvīgi, kā arī pilsētvidē izvietotajos paviljonos. Tāpat arī izvērtējām vietējo kultūras piedāvājumu, iepazīstoties ar mākslas muzeju (Pallazo Grasi, Punta della Dogana, Le Stanze della Fotografia, Guggenheim museum) izstādēm, kas pārstāvēja gan klasiskās vērtības, gan laikmetīgo mākslu.

Bet galvenais, ko es ieguvu, bija konteksts par virzieniem laikmetīgajā mākslā pasaules kontekstā. Līdz ar to bija iespējams iegūt radošu darbu idejas, kuras, piemēram, var izmantot mācību satura piemērošanai mūsdienīgām tendencēm.

Agnese Ivane

Erasmus+ mobilitātes ietvaros bija brīnišķīga iespēja apmeklēt kursus un nostiprināt jauniegūtās zināšanas apmeklējot 60. Venēcijas mākslas biennāli, ko veidojis kurators Adrianu Pedrosa.

Pateicoties teicami noorganizētajai Erasmus+ programmai, katru dienu devāmies apskatīt izstādi kādā citā Venēcijas lokācijā. Kopumā plānotā programma iekļāva La Biennale di Venezia 2024 apmeklējumu gan galvenajās lokācijās, gan satelītprogrammu dažādās pilsētas vietas, kas ne tikai ļāva iepazīt jaunu laikmetīgo mākslu, bet arī ļauties burvīgās pilsētas kanālu, lagūnas, baznīcu un citu vēsturisku ēku un ielu valdzinājumam.

Venēcija – tās kultūras, vēstures un mākslas blīvuma intensitāte deva jaunu iedvesmu un radošu motivāciju turpināt pētīt izstādēs paustās tēmas, aktualitātes un mākslinieciskos risinājumus. Tāpat bija iespēja nostiprināt savas itāļu valodas pamatzināšanas un vakaros baudīt nesteidzīgu atmosfēru, izgaršojot tradicionālo itāļu virtuvi.

Kursos gūtā pieredze būs vērtīgs papildinājums zināšanām laikmetīgās mākslas jomā. Savukārt kopā ar kolēģiem skaisti pavadītās dienas Venēcijā iedvesmo un sniedz jaunu dzīvessparu un enerģiju turpmākai radošajai darbībai.

Sintija Jēkabsone

Kā veiksmīgākos biennāles objektus vēlos minēt Vācijas, Igaunijas, Urugvajas, The Mataaho Collective, consisting Māori women artists, ASV un estētiski patīkamo Austrālijas ekspozīciju. Vēlos izcelt arī stikla mākslas izstādi “1912-1930 Il vetro di Murano e la Biennale di Venezia”. Tomēr īpaši interesanta un iespaidīga man personīgi bija iepazīšanās ar ne-Eiropas izcelsmes mākslinieku, kuri 20.gs. sākumā studējuši mākslu Eiropā, gleznām. Atsevišķos darbos bija interesanti vērot tā laika Eiropas mākslas vadošo virzienu un katra konkrētā mākslinieka izcelsmes kultūrvides tradīciju sintēzi.

Artūrs Blušs

Mans skolotāja aroda pamatprincips ir ikdienā pašam būt zinātkāram skolēnam, un tāpēc es katru dienu mācos. Katra apzināta novirzīšanās no ikdienā ierastā, man dod jaunas zināšanas un pieredzes. Ceļojumi uz citām valstīm ir viens no lieliskiem veidiem, kā sevi pilnveidot. Tāpēc esmu pateicīgs par iespēju piedalīties Erasmus+ pedagogu profesionālās pilnveides programmā.

Venēcijas biennāle vairs nav baltais plankums manā kultūras kartē — beidzot esmu savām acīm aplūkojis leģendāro mākslas forumu. Tā patiesi ir nozīmīga mūsdienu pasaules kultūras izstāde, kas mākslas valodā reflektē par cilvēces globālajām aktualitātēm. Bija interesanti noklausīties lekciju par biennāles vēsturi, organizācijas struktūru, tēmu un kuratoru izvēli, mākslinieku un skatītāju piesaistes stratēģijām. Vairāku dienu pastaigās pa ekspozīciju zālēm baudīju, cildināju un iedvesmojos, kritizēju, noliedzu un pieņēmu. Aplūkojot mākslas darbus ar kolēģiem un gida pavadībā, bija iespēja savu viedokli papildināt vai apšaubīt ar citu atziņām. Tā bija noderīga pieredze. Tāpēc braucienu grupā ar kolēģiem, kas pārstāv atšķirīgas radošās disciplīnas, novērtēju kā papildu bonusu, jo man bija iespēja apmainīties ar iespaidiem un viedokļiem. Biennāles apjomīgais piedāvājums vēl arvien kārtojas pieredzes un zināšanu kastītēs. Es priecājos par iespēju redzēt vienkopus tik daudz labas mākslas, kā arī par izstādēm, ko apskatījos ārpus biennāles programmas un, protams, arī Venēcijas republikas tūkstošgadē uzkrātajām kultūras liecībām pilsētas labirintos.

Esmu guvis idejas un motivācijas savu personīgo fotoprojektu īstenošanai un aizmetņus jaunām tēmām un iecerēm. Kā arī ierosmi un materiālus, kas noderēs RMMT mācību programmu pilnveidošanai.

Esmu pateicīgs programmas rīkotājiem,  brauciena plānošanu, programmu, sadzīvi, komunikāciju un visa veida atbalstu.

Harijs Liepiņš

Ierodoties Venēcijā, mums bija sagatavota iespēja piedalīties sadarbības partnera European Cultural Academy organizētajos kursos, kuros tikām iepazīstināti ar Venēcijas tapšanu, ar Venēcijas Bienāles rašanos, ar šī mākslas pasākuma vēsturiskajiem līkločiem, kurus iespaidojusi gan politika, gan sabiedrības neviendabīgā attīstība. Kursu laikā saņēmām izsmeļošu ievadu šī gada Bienālē. Profesionāla gida pavadībā tika saņemti norādījumi un ieteikumi – ērtākai Bienāles baudīšanai.

Tīras mākslas pilnas četras dienas. Bienāles piedāvājums bija bagātīgs un košs. Neskatoties uz nelielo apmulsumu satiekoties ar Latvijas paviljonā izvietoto Amandas Ziemeles “mākslu”, kopējās sajūtas ir kā amerikāņu kalniņos- kuri veidoti mākslā bāzētos “svešinieku” atklāšanas mēģinājumos. Kaut tēmas tvērums šķita visai šaurs, māksliniecisko izteiksmes līdzekļu plašums to sparīgi centās kompensēt. Īpaši iespaidīgi šķita Vācijas, Serbijas, Japānas un, protams, uzvarētājas – Austrālijas ekspozīcijas. Īpašas izcelšanas vērtas, manuprāt, ir divas izstādes vai mākslas piedzīvojumi – Venēcijas tēlotājmākslas akadēmijā izvietotā Josefa Ntjama videoinstalācija “Uznirstošās būtnes” (swell of spæc(i)es ) un Pierre Huyghe cilvēciskā un ne-cilvēciskā satikšanās izstādē “Robežstāvoklis” jeb Liminal.

Cerība uz to, ka Bienāle piedāvās video kā mākslas izteiksmes līdzekli, neattaisnojās. Kopumā video materiāla bija daudz, taču tas, pārsvarā, kalpoja kā vienkāršs uzziņas materiāls, kas aizvietoja rakstītu tekstu nevis tika izmantots kā māksliniecisks izpausmes līdzeklis.

Brīnišķīgs iespaidu papildinājums bija RMMT atbildīgo personu sagādātā iespēja mitināties pašā Venēcijas sirdī- burvīgā dzīvoklī, no kura tikai dažu simtu metru attālumā atradās vairums no Bienāles mākslas izstādēm.

Kā papildus balva bija iespēja tuvāk iepazīt kolēģus, no kuriem lielāko daļu pazinu tikai vizuāli. Diskutēt par Bienālē redzēto, rast kopsaucējus, strīdēties, reizēm tikai ar grūtībām vienoties par “mākslinieciski augstvērtīgāko” darbu vai ideju, būt vienisprātis, diskutēt, dalīties iespaidos un atkal nonākt pie kopsaucēja, bija viens no lielākajiem šī brauciena bonusiem. Tieši šī sadaļa deva pārliecību, ka piedalīties Erasmus+ projektos ir ne tikai interesanti, bet arī bagātinoši un pasniedzēju kolektīvu nostiprinoši, jo ikdienas skrējienā nespējam rast laiku, lai runātu par mākslu, iedvesmoti risinātu sarunas par iespējām uzlabot mācību procesu, padarot to iedvesmojošāku skolēniem, veidojot šī procesa virzību pieaugošā, saistītā veidā, kur katrs nākamais solis izriet no iepriekšējā.

Aiva Ādamsone-Pedčenko