Īpašs notikums!
Ar prieku beidzot esam sagaidījuši, mūsu ex direktores, Maijas Vanagas, sarakstīto grāmatu “Skola”, grāmatu par mums visiem, par mūsu darbiem, sasniegumiem, notikumiem, par ikdienu un svētkiem… par to, kas mūs padara atšķirīgus un unikālus šai mainīgajā pasaulē. Paldies!
Mēs katrs veidojam un esam daļa no savas Skolas, gan tie, kas mācījās un strādāja, gan tie, kas mācās un strādā pašlaik un tie, kas būs – un visi kopā esam SAVĒJIE!
SAVĒJO SKOLA!
Vislabāk par sevi saka grāmatas autore Maija Vanaga:
“Tik lakonisks un reizē tik plašs šī vārda jēdziens. Ikdienā, ejot uz savu mācību iestādi – vai tā ir pamatskola, vidusskola, ģimnāzija, koledža, tehnikums, arī augstskola, taču nesaucam to vārdā, bet sakām, ka ejam uz skolu. Nekad savā jaunībā un tālākajos gados, strādājot zinātniski pētnieciskā institūtā, par darbu skolā pat netiku iedomājusies, arī, beidzot augstskolu, ļoti satraucāmies, ka tikai mūs nenosūta uz skolu par skolotājiem…
Dzīve mēdz mūs izjokot. Politisko un sadzīvisko apstākļu sakritības rezultātā nokļuvu Rīgas Amatniecības vidusskolā – savā skolā. Jau no pirmās dienas sapratu, ka tā ir vieta, kur man patīk būt, ka kolēģi ir interesanti un radoši, pretimnākoši un draudzīgi, audzēkņi vienmēr jauni – tas uztur arī mūs “pie jaunības”. Katra diena nelīdzinās iepriekšējai, protams, ir savas problēmas un reizēm izmisums, bet audzēkņu sasniegumi, viņu aktivitāte, atsaucība un labestība arī mūs, skolotājus, padara labākus. Skola ir kā maza valsts valstī. Mūsu skola ar savu mākslas virzību gadu gaitā ir pulcējusi daudz mākslinieku – skolotāju, kas ir visai atraktīva publika, bet tas nav bijis par šķērsli viņiem kopā ar nopietnākajiem kolēģiem izveidot jauku un draudzīgu kolektīvu. Nevaru nepieminēt skolotājas – mākslinieces Birutas teikto, ka skola ir brīnišķīgs patvērums mūsu citādībai. Gandrīz trīsdesmit darba gados skolā esmu pieredzējusi, kā mūsu bijušie audzēkņi kļūst par mūsu kolēģiem (tādu ir ap divdesmit), kā kolēģu bērni pieaug un kļūst par mūsu audzēkņiem, kā kolektīvā ienāk jauni, talantīgi un strādāt griboši, interesanti cilvēki, kā visi kopā arī novecojam..
Gribas uzskatīt, ka esam 18.gadsimta Rīgas intelektuāļa, mākslas, mūzikas un teātra atbalstītāja Oto Hermaņa fon Fitinghofa (1722-1792) – mūsu netālās Zolitūdes muižas īpašnieka, gara apdvesti, jo Fitinghofs savās Vidzemes muižās un Zolitūdē dibinājis daudz darbnīcu – akmeņkaļu, lina un ādas apstrādes, aušanas, arī izdalījis latviešu zemnieku bērniem simts ābeces, tātad bijis aktīvs izglītības veicinātājs. Redzot, kā izaugusi skola savos trīsdesmit pastāvēšanas gados, kā mainījusies sabiedrība un līdz ar to arī mēs paši, kā progresējušas tehnoloģijas, kā tomēr mums izdevies saglabāt arī amata prasmju vērtības, gribu cerēt un novēlu savai skolai vēl ilgi stāvēt svaigajos rietumu vējos un augt līdzi laikam, saglabājot savu visiem draudzīgo vidi un tieksmi uz savdabību. Lai mūsu SKOLA ir tā vieta, kur jūtaties kā mājās, kur jūsu kolēģi, draugi un vienmēr radošs gars!”
