Šī gada 11.jūnijā noslēdzās Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu kokapstrādes nozares profesiju profesionālās meistarības konkurss Krēsls 2022. Trīsdesmito reizi mūsu zemes talantīgie, uzcītīgie un uzņēmīgie jaunieši, savu skolotāju sagatavoti un vadīti, ieradās Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, lai apliecinātu, ka labi organizēta, moderna amatu izglītība ir viens no ceļiem gan personības, gan valsts izaugsmei. Ne velti pasaulē jauniešu profesionālās meistarības konkursi WorldSkills aizsākās pēc Otrā pasaules kara, kad kvalificēta darbaspēka trūkums varēja izraisīt jaunu ekonomisko depresiju.
1992.gadā šī ideja šķita pašsaprotama arī Rīgas Amatniecības vidusskolas (kopš 2015.g. RMMT) kolektīvam, kur par vienu no spēcīgākajām veidojās koka mākslas nodaļa, un jau 1993. gadā notika pirmais „Krēsla” konkurss. (Ar zināmu lepnumu varam atzīmēt, ka pirmais EuroSkills konkurss notika tikai 2008. gadā.)
Konkursa sagatavošana nav vienkārša. Apmēram gadu pirms kārtējām sacensībām Koka mākslas un metālmākslas nodaļas vadītājs Arvīds Verza meklē interesantus paraugus, pēc kuriem strādājot, topošie speciālisti varētu apliecināt macību gaitā sasniegto meistarību. Piedāvātos paraugus apspriež un galīgos variantus izvēlas organizatoru komisija. Skolotājs Juris Pāvils, balstoties uz fotoattēliem, uzmodelē izstrādājumu kontūras. Atbildīgs un darbietilpīgs ir skolotāja Haralda Lauča uzdevums – pēc dotajām kontūram viņš izstrādā katra parauga konstrukciju, lai tā būtu izgatavojama piecās konkursa dienās jeb apmēram četrdesmit stundās. Sagatavotos darba zīmējumus un fotoattēlus nosūta skolām, lai vismaz dažas nedēļas pirms konkursa dalībnieki varētu trenēties, bet Juris Pāvils tikmēr izstrādā darba rasējumu galīgos variantus.
Sākotnēji, kad konkurss bija paredzēts tikai darbam ar rokas instrumentiem un tikai vienai nominācijai, arī paraugs visiem bija viens. Vēlāk tika piedāvāts projekts otrai nominācijai, kas paredzēja vieglāku uzdevumu – plauktu, šūpuļzirdziņu vai citu konstruktīvi vienkāršāku izstrādājumu. Gadu gaitā ražošanas uzņēmumos, amatnieku darbnīcās un izglītības iestādēs ir ienākušas modernās tehnoloģijas un datorvadāmie darbarīki. Līdz ar to sacensības notiek jau septiņās nominācijās. Nominācijas „galdnieks”, „būvizstrādājumu galdnieks” un „brīvā nominācija” paredzētas tiem, kuri strādā ar rokas instrumentiem. Kopš 2010. gada ir nominācija „mēbeļu galdnieks” jauniešiem, kuri prot izmantot dažādus darbarīkus. Viņu uzdevums paredz arī konstrukciju finierēšanu ar cēlkokiem. Kopš 2012. gada konkursā piedalās kalēji. Skolas, kuras var saviem audzēkņiem nodrošināt mehanizētu darbarīku komplektu, var startēt nominācijā „mobilā darbnīca”, bet tiem, kuri apguvuši datorvadāmās iekārtas, domāta nominācija „datorvadāmu (CNC) kokapstrādes darbmašīnu operators”. Viņiem jāprot dotos rasējumus, kas izpildīti kādā no vektorgrafikas programmām, pārvērst par darba uzdevumu mašīnai. Kad mašīnas paveikušas savu darba daļu, konkursantam japarāda prasme ar rokas instrumentiem veikt visu atlikušo apstrādi. Taču vēlams, lai roku darba īpatsvars būtu minimāls, lai iespējami daudz un kvalitatīvi tiktu izdarīts ar datorvadāmo ierīci.
Laika gaitā mainījušies arī darba apstākļi. Pirmajos gados kādi piecdesmit ēvelsoli bija izvietoti telpās – darbnīcās vai hallē. Tagad ir iespēja strādāt speciāli uzbūvētajā nojumē skolas pagalmā, svaigā gaisā. Taču atrašanās brīvā dabā saistīta ar risku, ka laika apstākļi var traucēt. Tā arī šogad lietus un mitrums ievērojami sarežģīja darbu ar oša koku.
Kad atvēlētās stundas aizritējušas, konkursantu veikums janovērtē. Vertēšanas kritēriji tika definēti nolikumos un tajos ietilpa ne tikai izstrādājums, bet arī instrumentu stāvoklis un asinājuma kvalitate, kārtība darba vietā, darba paņēmieni – viss, kas raksturo profesionāli. Līdz 2009. gadam žūrijā tika aicinātas nozares autoritātes, starp kurām pastāvīgākie bija Vīgants Brauers no Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas un Āris Straustiņš no Rīgas Celtniecības koledžas. Viņi allaž centās panākt, lai vērtējums būtu maksimāli objektīvs, jo žūrijās gadījās arī cilvēki, kuri operēja ar savu kategorisko „man patīk” vai „man nepatīk”. Pēc tam, kad 2008. gadā EuroSkills konkursā veiksmīgi piedalījās mūsu audzēknis, Reinis Kudiņš, „Krēsla” vertēšanas noteikumus sāka saskaņot ar starptautisko sistēmu, tomēr respektējot vietējās tradīcijas. Par vērtētājiem kļuva skolotāji, kas savus audzēkņus bija gatavojuši un pavadīja konkursā. Tā izkristalizējās četras galvenās vērtējumu sadaļas. Pirmā – savienojumi pirms līmēšanas. Otrā – savienojumi pēc līmēšanas un cita veida montāžas. Trešā – virsmu kvalitate. Ceturtā – kontrolizmēri, kuros ņem vērā diagonāļu mērījumus, kas ļauj ātri saprast, cik precīzs ir veikums. Ar rasējumiem tiek salīdzināti galvenokārt „ergonomiskie izmēri”, kas tieši iespaido sēdēšanu.
Sarežģītāks izrādījās kalēju ceļš uz savu darbu vērtējumu. Pirmajā konkursā valdīja uzskats, ka darbs ar metālu ir māksla, un kalto krēslu nevar mērīt matemātiskā izteiksmē. Otrajā konkursā, kad darbā iesaistījās metāla dizaineris Aļģirts Lazdauskis, izrādījās, ka arī šajā jomā pastāv objektīvi kritēriji – detaļu savienojumi, virsmu apdare, tas, ko un kā var izdarīt ar profilstieni u.c. neizslēdz mākslinieciskas vērtības, bet parāda, ka tās sasniedzamas, pārzinot amatu.
Šobrīd, kad skolās notikuši treniņi, pasniedzējus sadala vērtēšanas komandās, un katra komanda rūpīgi pārdomā kriterijus. Grūtākajiem, laikietilpīgākajiem procesiem atvēl lielāko punktu skaitu. Zinamā mērā subjektīvs ir savienojumu kvalitātes vērtējums, kam atvēlēta 10 baļļu sistēma. Objektīvāks ir izmēru precizitātes vērtējums, kur darbojas 100% sistēma. Protams, arī šāda sistēma negarantē, ka visi būs apmierināti.
Tomēr par spīti grūtībām un domstarpībām kādas garajos gados, protams, arī bijušas, par spīti tam, ka no divdesmit trim skolām, kas piedalījās pirmajos konkursos, tagad atbilstošas mācību programmas atlikušas tikai sešās skolās, jau 1050 audzēkņiem ir šī profesionālās sacensības pieredze. Uzrunājot klātesosšos konkursa jubilejai veltītajā sarīkojumā, mūsu ilggadējā (1996.-2020.) direktore Maija Vanaga uzsvēra, ka viņai patīk vārsds „skola”, un konkurss „Krēsls” ir skola, kurā ieguvēji ir visi. Salīdzināties ar vienaudžiem – tā ir labākā iespēja mācīties, tā ir iespēja visai sabiedrībai sekot tam, kā aug jauna maiņa vienā no Latvijas tautsaimniecībai būtiskākajām nozarēm. To apliecināja arī Valsts izglītības attīstības aģentūras direktores Ditas Traidās sirsnīgie vēlējumi.
Jaundibinātais Četru krēslu ordenis, par kura pirmajiem virsniekiem kļuva Maija Vanaga un Arvīds Verza līdz ar speciālistiem, kas ieguldījuši zināšanas, darbu, līdzekļus konkursu organizēšanā un norisē, ir apliecinājums tam, ka pagājušie trīsdesmit gadi nesuši svētību, ko gribam nodot tālāk, jo šis ordenis nav tikai dekoratīva piespraude vai goda biedru grupa. Četru krēslu ordenis iecerēts kā aktīvu darītāju kopa ar jaunām idejām un gatavību tās realizēt. Ta, piemēram, RMMT Dizaina nodaļas vadītājs Mareks Birznieks izteicis vērā liekamu priekšlikumu, ka krēslu paraugus audzēkņu darbiem varētu izvelēties ne tikai no pasaules mantojuma, bet arī rīkojot projektu konkursu Latvijas dizaineriem, un konkursa nolikums jau top. Mūsu dizaineriem tā būs iespēja ideju līmenī konkurēt ar autoritātem un piedalīties jauno praktiķu izaugsmē. Ordenis, kura virsnieki ir arī aktīvākie skolu direktori, varētu organizēt nākošo sacensību praktisko norisi citās skolās, līdz trīsdesmit piektais „Krēsls” atkal atgriestos RMMT. Kopā ar direktoru Gvido Zilūzi, kopā ar skolas pieredzes bagātajiem dažādu nozaru profesionāļiem un viņu jaunajiem kolēģiem, kopā ar audzēkņiem mēs lūkojamies savā un Latvijas nākotnē.
Edīte Bērziņa
