ERASMUS+ KA121 VET projekts Nr. 2024-1-LV01-KA121-VET-000220391 divu nedēļu mobilitātēs uz Ikaalinen, Somijā bija devušies 6 RMMT audzēkņi– SIDNIJA BUNDZENIECE (TT31), ADRIANS JAROŠKO (TT31), MARISS BALODIS (VV31), DAGMĀRA BAUMGARTE (VV31), ARTŪRS AVOTS (KK31), VENDIJA VESTFĀLE (MS31) laika periodā no 2025.gada 3.februāra-6.martam.
Pirmajā nedēļa audzēkņus ERASMUS+ pieredzē pavadīja Dizaina nodaļas pedagoģe RENĀTE BĀLIŅA un Tekstilmākslas un apģērbu dizaina nodaļas pedagoģe AGNESE TUKĀNE.
Mūsu grupu uzņēma RMMT sadarbības partneris Portugālē, EPD- European Projects
Development.
Savā pieredzē dalās projekta dalībnieki:
Praksē biju kompānijā Akto Studio. Kompānijā pārsvarā nodarbojos ar restaurāciju. Pirmās nedēļas laikā palīdzēju jaunajiem kolēģiem uztaisīt ģērbtuvē skapīšus, kur turēt drēbes un savas mantas. Otrajā nedēļā man uzticēja restaurēt skapi, protams, tas, kā mans pirmais nopietnais projekts, sagādāja man grūtības, bet kolēģi bija ļoti izpalīdzīgi un saprotoši un palīdzēja sasniegt mērķi un par gala rezultātu biju ļoti priecīgs un apmierināts. Trešās nedēļas laikā restaurēju 18 tūkstošu vērtu atpūtas krēslu. Tas arī veiksmīgi izdevās. Pēdējās nedēļas sākumā man palūdza palīdzēt kolēģim ar skapja restaurāciju un nedēļas otrā pusē man iedeva jaunu restaurācijas projektu, kuru diemžēl nepaspēju pabeigt, bet ticu, ka kolēģi spēs to izdarīt. Prakses laikā iemācījos daudz ko jaunu un noderīgu. Es apguvu restaurācijas pamatus, bet ja vēlētos turpināt darboties šajā nozarē būtu jāpavada vēl daudz stundas restaurējot un mācoties, lai varētu pilnvērtīgi darboties šajā nozarē.
Es ieteiktu braukt Erasmus programmā, jo pēc divām braukšanas reizēm, aizbrauktu arī trešo reizi, protams, ir jārēķinās ar to, ka būsi projām no savējiem no mājām un no pazīstamā, bet šis prakses laiks paskrien ātri. Tomēr pieredzi un atmiņas kā šajā programmā citur neiegūsi.
Artūrs Avots
Man katru dienu uz prakses vietu bija jābrauc ar trīs transportiem (autobuss, prāmis un metro) un man no visiem transportiem ļoti patika braukt ar prāmi, tā bija viena lieta, ko gaidīju gan dienas sākumā, gan beigās. Ejot pusdienās prakses laikā, netālu atradās tāda neliela kafejnīca un, kur pārdeva līdzīgas bulciņas kā belaši, bet tas bija kā viņu tradicionālais ēdiens un es katru dienu šo bulciņu ēdu. Tā bija obligāta dienas daļa, ko nevarēja laist garām.
Manā prakses vietā (Torcer Ideias) ir ļoti jauki un pretīmnākoši cilvēki. Es prakses vietā iemācījos daudz ko jaunu un noderīgu skolas kvalifikācijas darbam. Viena lieta, kas likās interesanta bija dubultais audums, kas likās tāds ļoti interesants, bet process, lai visu saliktu stellēs bija sarežğīts.
Sidnija Bundzeniece
Savu prakses laiku pavadīju kompānijā SLI Audiovisuais, kas ir skaņas un gaismas īres un pasākumu apskaņošanas un gaismošanas kompānija. Šeit strādāju visdažādākos darbiņus no audio sistēmu skrūvēšanas un apkopes līdz pat pasākumu apskaņošanai. Sanāca piedalīties arī diezgan lielā pasākumā. Ar kolēģiem kompānijā man izveidojās ļoti tuvas attiecības un ar viņiem diezgan regulāri sazinos arī atgriezusies Latvijā.
Mums tika nodrošinātas divas ekskursijas, kā arī brīvdienās paši apskatījām gan Lisabonu, gan arī citas apkārtējās pilsētas. Personīgi daudz sanāca apskatīt Barrero pilsētu, jo tur atradās mana prakses vieta. Pirmajā ekskursijā redzējām brīnišķīgo Sintru kā ari pasakainas klintis un okeānu Cabo da Rica kā arī apskatījām Cascais pilsētu. Otrajā ekskursijā apmeklējām Setuba, Serra Arrabida, Cristo Rei un Sesimbra. Redzējām slaveno Jēzus statuju no kuras pavērās brīnišķīgs skats uz Lisabonu. Vienās no pēdējām brīvdienām devāmies uz Troia pussalu, kur pavadījām visu dienu pie pludmales.
Kopumā šī pieredze bija brīnišķīga un es to nekad neaizmirsīšu un nenožēlošu. Iepazinu brīnišķīgus cilvēkus gan no RMMT, gan arī kompānijā ieguvu jaunus draugus un kontaktus. Man ir ļoti liels prieks, ka man tika dota iespēja iepazīt un iemīlēt šo brīnišķīgo valsti. Es uzskatu, ja ir iespēja, tad katram noteikti ir jāpiesakās projektā, jo šis bija neizmirstams piedzīvojums ko atcerēšos visu savu dzīvi.
Vendija Vestfāle
Erasmus+ projekta ietvaros es devos uz Portugāli, uz nelielo pilsētu Montijo, kas atrodas pretī Lisabonai, otrpus Tagus upei. Mana prakses vieta atradās Lisabonā – uzņēmumā Torcer Ideas, kur es pilnveidoju savas aušanas prasmes un apguvu jaunas tehnikas. Es iemācījos aust dubultaudumu un pubuļaino audumu. Uzņēmums bija neliels – tajā strādāja tikai trīs cilvēki: īpašniece Etelberte, viņas dēls Migels un palīdze Šarker. Visi bija ļoti draudzīgi un atsaucīgi, kas radīja patīkamu un mājīgu darba vidi.
Mēneša laikā es daudz ceļoju un iepazinu Portugāli. Apmeklēju akvāriju, devos pie okeāna, biju Nacionālais Laikmetīgās mākslas muzejs, baudīju dabu un izstaigāju Lisabonu. Tāpat piedalījos ekskursijās uz citām pilsētām, piemēram, Sintra, Cascais, Sesimbra un Setúbal. Es arī izmēģināju vietējos ēdienus un dzērienus. Visvairāk man garšoja massa tenra, slavenais konditorejas izstrādājums pastel de nata.
Šis projekts man sniedza ne tikai jaunas profesionālās prasmes, bet arī vērtīgus kontaktus nākotnei. Es noteikti ieteiktu ikvienam nebaidīties un izmantot iespēju piedalīties Erasmus+ programmā. Tā ir lieliska pieredze, kas ļauj apgūt jaunas zināšanas, iepazīt citu kultūru un paplašināt redzesloku!
Adrians Jaroško
Mums scenogrāfiem darbs pie Ricardo bija jauks, ja ne nogurdinošs. Ricardo ar pārējiem darbiniekiem bija ļoti izpalīdzīgi un jauki. Vienīgā lieta, kas mūs šokēja, bija viņu 2 stundu garas pusdienu pauzes, bet mēs sarunājām ka mēs tās izlaižam un strādājam, un ātrāk beidzam darba dienu. Darbs pats nebija pārāk sarežģīts, mums bija jāpalīdz izveidot statujas karnevāla parādei. Mums arī iedeva pašiem savu piekabi, uz kuras mums bija jātaisa konfekšu un saldumu tēma. Strādājot mums samācīja visādus knifus, piemēram, pareizas putuplasta slīpēšanas metodes; kā korektāk nokrāsot statujas u.c.. Ārpus darba arī bija jauki, mēs, protams, bijām sadomājušies, ka pēc darba kaut kur vel dosimies, bet bijām pārāk noguruši. Brīvdienas mēs gan daudz kur bijām, vairākas reizes devāmies uz Lisabonu gan ekskursijās, gan pirkt dāvanas, gan kā es, vienkārši izstaigāt pusi no pilsētas, lat atrastu ko skicēt.
Es vēlos braukt atpakaļ, tikai varbūt ne vasarā, 40 grādi neieklausās jauki man. Un mans ieteikums turp braucot ir ņemt kādas saulesbrilles vai cepuri, jo saule viņiem ir nežēlīga, pat ziemā.
Mariss Balodis
Es strādāju Ricardo Contramestres firmā, kur es veidoju lielas 3D putuplasta figūras Montijo karnevālam. Sākums šķita sarežģīts, kamēr pie visa jaunā pieradu, bet ar laiku viss aizgāja un beigās biju laimīga par pieredzēto. Praksē iemācījos kā pareizi un kārtīgi apstrādāt putuplastu, kā to slīpēt, izgriezt, veidot, līmēt, krāsot un kopt. Veidoju arī pati savas idejas un tās arī realizēju. Karnevāla dienā redzot savus darbus un zinot, ka es tos veidoju, krāsoju un slīpēju, jutos labi par savu padarīto darbu, ar prieku vēroju karnevālu un izbaidīju svētkus.
Brīvajā laikā devāmies uz citām pilsētām, kā piemēram, Sintra, Cascais, Setubal, Cobo da Roco u.c. Redzēju skaistus dabas skatus, ko parasti rāda bildēs, nevarēju noticēt, ka redzu to dzīvē un esmu tam blakus. Daudz laika pavadījām lielajā Lisabonas pilsētā, kur izbaudījām kultūru, ēdienu un izklaides. Bijām arī pie okeāna kur daži no mums drosminiekiem nopeldējās, arī es. Pirmo reizi peldējos okeānā, bija auksts, bet toties tā vērts. Smieklīgi ir tas, ka pirmo reizi arī braucu ar metro un prāmi.
Personīgi, es visiem iesaku šādu pieredzi. Jūs ne tikai iegūsiet pieredzi savā profesijā, bet arī labi izbaudīsiet laiku. Neviena skolas atzīme nav tik svarīga kā šis. Man joprojām pietrūkst vērot saulrietu pie ūdens, jauko cilvēku un saulainās dienas. Es teikšu tā- cīnaties par vietu šeit- Erasmus+ mobilitātē, nenožēlosiet.
Dagmāra Baumgarte
Kopumā dienas bija piepildītas. Katru dienu tikāmies ar jauniešiem, lai padalītos ar dienas notikumiem, pieredzēto un aprunātos par darbiem, uzklausītu jauniešus un risinātu kādas sadzīviskas lietas, kā arī vienkārši pavadītu laiku sarunās. Jaunieši bija apmierināti ar dzīvesvietu, prakses vietām un pašiem prakses vadītājiem. Visi jaunieši savā starpā sadraudzējās, par ko ļoti priecājāmies ar Renāti! Jaunieši uz prakses vietām spēja aizbraukt patstāvīgi, orientējas Montijo, Lisabonā un citās vietās ļoti labi!
Ieguvu pieredzi citā kultūrā, pielietoju angļu valodas prasmes, komunikācijas prasmes, pielietoju vadības prasmes. Man tā bija pirmā pieredze Portugālē un komunikācijā ar darba vadītājiem prakses vietās ārzemēs. Ieguvu jaunus kontaktus ar tekstila nozares prakses vadītājiem no uzņēmuma Torcer Ideias. Iepazinu tradicionālos tekstila materiālus, tehnikas, kas iedvesmo darbam skolā. Bija vērtīga pieredze apmeklējot Cascais School of Arts and Design. Uzzināju daudz jauna par citas valsts izglītības sistēmu, iespējām mācību un darba ziņā. Priecājos dalīties ar mūsu skolas audzēkņu darbiem un pārstāvēt RMMT. Iepazinos ar Scenogrāfijas skolotāju Renāti Bāliņu, kuru iepriekš nezināju. Mani ļoti iedvesmoja daba, arhitektūra un iepazītie cilvēki. Ieguvu kopumā atspirdzinājumu un iedvesmu nākotnes darbiem Latvijā.
Agnese Tukāne
Mans personīgais ieguvums – notvertā radošā iedvesma, esot Portugālē – Lisabonā, Sintrā un citās pilsētās. Apbrīnot un sajūsmināties par Portugāles kultūru un arhitektūru, apmeklēt tādas nozīmīgas vietas kā Lisabonas vecpilsētu, Expo 98, Sintru, Cascais, izbaudīt Portugāles dabu un ZiemeļuAtlantijas okeānu. Nozīmīga bija arī tikšanās ar Cascais skolas pārstāvi, salīdzināt mākslas skolas modeļus un līmeni, kā arī varbūtējo sadarbību skolu jomā.
Renāte Bāliņa
