Ojāra Vācieša muzeja vārtu atjaunošana

12345

 

 

Šī gada septembrī  mūsu audzēkņi Toms Cinītis (K41), Kristaps Roze (K32) un Jānis Bērziņš (K21) pēc vēsturisko vārtu parauga izgatavoja un uzstādīja jaunos koka vārtus Ojāra Vācieša muzejā.

Ojāra Vācieša muzeja ēkas vēsture


Muzeja ēka ir celta 18.gs. 2.pusē kā traktieris JERUZALEME – tā bija iecienīta atpūtas  un izklaides vieta, kas  pulcēja tā laika turīgos rīdziniekus un kultūras personības. Traktiera smalkā publika varēja  nodoties kāršu un  biljarda spēlei, vadīt sarunas pie labas vīna glāzes un smalkiem ēdieniem, kā arī doties pastaigās pa tuvējo apkārtni gar Māras dīķi.


Pēc traktiera darbības izbeigšanas, ēka piedzīvojusi daudzas pārmaiņas un saimniekus.  19.gs. sākumā ( 1803. -  1807g.) ēku un gruntsgabalu iegādājās tirgotājs J.H.Šrēders un izveidoja Šrēdermuižiņu. Skaisti iekoptajā dārzā skatu saistīja sakoptā ēka, kurā skanēja mūzika, dzeja un filosofiskas sarunas.


1858.gadā zemi un ēku par 3000 sudraba rubļiem nopirka Rīgas - Dinaburgas dzelzceļa dibinātājs un direktors Lielbritānijas pavalstnieks H.Robinsons un nodēvēja īpašumu par Robinsonvillu.


20.gs. par ēkas īpašnieku kļuva bijušais kuģu kapteinis, čehs pēc tautības, V.Staņislavskis.
 Bet pēc Pēc 1940.gada padomju okupācijas ēku nacionalizēja, un tā kļuva par dzīvojamo māju ar vairākiem dzīvokļiem, kurā no 1960. Gada dzīvoklī Nr. 3 mitinājās Vāciešu ģimene.


Pārdaugavai  bija Nozīmīga  loma dzejnieka ikdienā un daiļradē.  Pārdaugava nebija tikai dzīvesvieta, kur dzejnieks mitinājās lielāko daļu sava mūža.  Pārdaugava bija vieta, kas ar savu bagāto kultūrvēsturi spēja vienot  O.Vācieti ar dažādu vēsturisko laika posmu personībām.


Dzejniekam te lemts nodzīvot līdz mūža pēdējai dienai - 1983.gada 28.novembrim.
Šai dzīvesvietai īpaša loma Ojāra Vācieša mūžā un radošajā biogrāfijā. Te tapusi viņa dzejas lielākā un nozīmīgākā daļa.